Šī gada pasākuma tēma ir klimata pārmaiņas. Latvijā ir gan senas dārzkopības tradīcijas, gan labvēlīga vide – dažādu kultūru audzēšanai pieejamie atšķirīgie augsnes tipi, ūdens un kūdras resursi ir nozīmīgs faktors, kas valstij rada priviliģētu stāvokli, lai attīstītu stādu audzēšanas nozari. Vidēji katrā Latvijas reģionā ir izvietotas ap 50 stādu audzētavas, ieskaitot AS “Latvijas Valsts meži” 9 audzētavas, kas ir vairāk nekā puse no stādu tirgus apgrozījuma. Audzētavu kopējā platība Latvijā ir aptuveni 800 ha, kas, pateicoties meža stādu vērtīgāka ģenētiskā materiāla palielināšanai, nozīmē netiešu emisiju samazinājumu siltumnīcefekta gāzu (SEG) kontekstā. Tomēr precīzu aprēķinu veikšanai, tajā skaitā par dekoratīvajiem stādiem, nepieciešami pētījumi.
Pasākumā noritēs akcija, kuras laikā, sadarbībā ar Ezeru un purvu izpētes centra (EPIC) un LVMI “Silava” zinātniekiem, skaitīsim, cik CO 2 tiek uzņemts, kad tiks iestādīti visi pārdotie stādi, ņemot par pamatu datus no zinātniskajiem pētījumiem. Piemēram, priedes ( Pinus) stāds, to iestādot augsnē, asimilē (uzņem) 1,16 gramus CO 2/gadā, savukārt egle ( Picea) – 0,64 gramus CO 2/gadā, bet bērzs – 1,58 gramus CO 2/gadā. Ražojošs ābeļdārzs vienā kvadrātmetrā ir spējīgs uzņemt pat 403 gramus CO 2/gadā.* Pēc Latvijā veiktajiem mērījumiem un metodoloģijas, LVMI “Silava” speciālisti konstatējuši, ka šie skaitļi ir pat iespaidīgāki: bērzs uzņem 3,5 kg CO 2/gadā, egle – 3,6 kg CO 2/gadā un priede – 2,1 kg CO 2/gadā. Turklāt papildu efekts, ko rada vērtīga ģenētiskā materiāla pavairošana kokaudzētavās, atbilst: bērzam 0,46 kg CO 2/gadā, eglei 0,47 kg CO 2/gadā, bet priedei 0,27 kg CO 2/gadā. Savukārt ābeļdārzam piesaiste dzīvajā biomasā atbilst 7,7 kg CO 2/gadā uz vienu koku 30 gadu laikā, ja stāda 1000 kociņus uz 1 ha.
Audzētāji atzīst, ka klimata pārmaiņas viennozīmīgi nes līdzi izaicinājumus, šobrīd vairāk tas manāms kaitēkļu un slimību areāla izmaiņās. Latvijā ienāk bīstami organismi, ar kuriem agrāk nav bijusi saskare, līdz ar to arī pieredzes, kā ar tiem cīnīties.
“Mainoties temperatūrai, būtu iespēja audzēt vairāk augu, kas uzsāk veģetāciju agrāk, tomēr pārmaiņas nenoris tik strauji, un ziemas ar krasām temperatūras svārstībām nekur nav pazudušas, līdz ar to daudz jaunu introducētu augu – dzīvotspējīgu, ar pietiekamu ziemcietību – gaidīt nevaram,” atzīst Andrejs Vītoliņš, Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka klimata pārmaiņas ir izaicinājums nozarei un tās spējai pielāgoties un nepieciešamības gadījumā arī mainīties.